Rakstniecības un mūzikas muzejs

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 13. maijā, sākās ielvārdu akcija “Mēs par Aspazijas bulvāri, Čaka ielu, Valdemāra ielu”, kuras iniciators dzejnieks un žurnālists Jānis Baltauss (1961–2000) vēlējās pilsētas ielām, piemēram, Padomju bulvārim atdot vēsturisko Aspazijas bulvāra nosaukumu. Suvorova ielai dāvināt daudzu iemīļotā dzejnieka Aleksandra Čaka vārdu, ir tieši Baltausa drosmīgā ideja.

Kad vecāku radītās vērtības kļūst nozīmīgas bērniem? – mēģinot rast atbildi uz šo jautājumu, par “Mēneša priekšmetu” izvēlēts šis ārēji necilais bloknots, kurš vēsta par vienu no Jāņa Līcīša radošajiem veikumiem. Bloknotā apkopotas 105 lietuviešu tautasdziesmas, kuru melodijas pierakstījis Līcītis, atrodoties ieslodzījuma vietā Vorkutā, Sibīrijā no 1951. līdz 1956. gadam. Dziesmas teicis likteņa biedrs, profesionāls lietuviešu dziedātājs Balis Radžus.

“Mēneša priekšmeta” jūnija saruna būs par vijoli, kuras stāsts atklājās brīdī, kad tā nonāca Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM). Muzeja mākslas ekspertes Ineses Žunes uzmanību unikālā vijole izpelnījās ar tās īpatnējo materiālu izvēli, uzbūvi un paša vijoles izgatavotāja atstātajām liecībām uz vijoles korpusa.

http://rmm.lv/wp-content/uploads/2018/02/Krista-Anna-Belševica-par-mēneša-priekšmetu.mp4 Andreja Eglīša un citu latviešu rakstnieku rokrakstu klade. Ieraksti sākti 1947.gada 30.septembrī un turpināti līdz 1990.gada 26.aprīlim. RTMM 470072 No kreisās: Vera Aleksandra Ģirupniece, Biruta Ģirupniece, Helma Strēlerte, Rudīte-Veronika Strēlerte Mellužu jūrmalā 1923. gada vasarā. RTMM 421442 Grupas foto. Veronika Strēlerte un…

Latvijas valsts svētku mēnesī par "Mēneša priekšmetu" izvēlēta rakstnieka Andreja Eglīša pase, kas simbolizē daudzu trimdas latviešu ilgas pēc mājām Otrā pasaules kara laikā un vēlāk arī iespēju atgriezties. Trimdā Zviedrijā Eglītis tolaik saņēma neeksistējošas valsts pasi.

Muzejā ir atsevišķs novilkums no konferences materiālu krājuma ar Dāles referāta tekstu franču valodā. Dāle pārvalda daudzas valodas, tā ka viņam nav problēmu Parīzē uzrunāt mājiniekus viņu dzimtajā valodā.

Vaicāts par koncerta spilgtāko iespaidu, Raimonds Pauls atbildēja vienā vārdā: “Bartoks!!!” Un ne velti – Bēla Bartoks bija viens no Jehudi Menuhina mīļākajiem komponistiem. Viņš neskaitāmas reizes atskaņojis Bartoka vijoļkoncertus un sonātes, bet Sonāte vijolei solo rakstīta tieši Menuhinam.

Tā kā septembrī atzīmējam Zinību dienu – 1. septembri, tad Mēneša priekšmeta godā nokļuvis mūsu muzejam gluži neparasts rakstu darbs – skolēnu domrakstu albums, kur atspoguļota Daudzeses pamatskolas (Jaunjelgavas novads) audzēkņu ekskursija uz Rīgu 1928. gadā.

1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību.[1] Par godu tam 11. augustā tiek atzīmēta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, tādēļ kā augusta Mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais ofortu sakopojums “Brīvības cīņas” Ludolfa Liberta redakcijā.

Bula vasarā, jūlija otrajā sestdienā dažādās Latvijas piejūras vietās atzīmējam Jūras jeb Zvejnieksvētku dienu. Šim notikumam šogad būs jau 80 gadus sena vēsture, un tam par godu kā mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais zvejniecības piederums.