Stāsti par radošo personību iemīļotajām ikdienas nodarbēm, laika kavēkļiem, fiziskajām aktivitātēm un arī bohēmu, – par iedvesmas avotiem, kas ļauj radīt neatkārtojamus, ģeniālus, neaizmirstamus, izcilus un nozīmīgus darbus rakstniecībā un mūzikā.

Trimdas dzejnieks Olafs Stumbrs (1931 - 1996) dzīvē nav garlaikojies – pratis jokot ne tikai par citiem, bet arī par sevi, spēlējis teātri un šahu, dziedājis korī un dejojis tautiskās dejas. Stāsta Kristiāna Kuzmina.

Audio radio rubrikā Inese Žune stāsta par čella lielmeistaru, pedagogu, čella spēles skolas izveidotāju Latvijā - Ēvaldu Berzinski (1891-1968), kurš bijis ne tikai profesionāls ķīmiķis, bet arī azartisks mednieks, vīnogu audzētājs un dārzkopis.

Edvarts Virza (1883-1940), latviešu erotiskās dzejas meistars, bijis ne tikai liels dzejnieks, bet arī liels sieviešu cienītājs, par ko saglabājušies laikabiedru stāsti. Turklāt vārda meistars izklaidējies, radot mītus par sevi.

Dzejniece Veronika Strēlerte (1912-1995), neraugoties uz savu laisko iedabu, bijusi avantūriste – mīlējusi sēņot, spēlēt azartspēles un veldzējusi sirdi, rūpējoties par dārzu un kaķiem.