“Daudzas Jāņa Poruka atziņas, neskatoties uz visām lielajām pārmaiņām, kuras piedzīvojam, ir aktuālas arī šodien. Nu, kaut vai viena no tām: Poruks uzskatīja, ka katram cilvēkam jau no bērnības ir jāiepazīst un arī jāizjūt mūzika.” Ineses Žunes referātu ““Esmu vairāk mūziķis kā vārdu dzejnieks”: Jāņa Poruka muzikālā izglītība un mūzikas tēma literārajā daiļradē” varēs noklausīties 26. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Es mēģināšu arī atklāt, kas tad ir kopīgs gan Porukam, gan viņa laikmetam, gan arī mūsdienu dažiem jaunākās dzejas pārstāvjiem.” Mariana Rižija referātu “Poruka skatiens” jaunākajā latviešu dzejā. Andra Ogriņa u.c. gadījums” varēs noklausīties 25. novembrī, tiešraidē, Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Droši vien vissvarīgākais mums tagad būtu arī sameklēt tās pērles savās mājās un šeit arī palikt. Un Poruks mums varētu būt kā tāda vaduguns šajā meklēšanas ceļā,” uzskata rakstniece Nora Ikstena. 25. un 26. novembrī, plkst. 10.00, Rakstniecības un mūzikas muzejs tiešsaistē rīkos zinātnisko konferenci “Nemirušais Poruks”.
Nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu–lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” skolēni izzinās Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzinās “Dievs, svētī Latviju!” tapšanas stāstu, klausīsies to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskatīs ar to saistītus unikālus materiālus. Nodarbību papildina Latvijā ievērojamu personību (Lidija Lasmane-Doroņina, Martins Dukurs, Raimonds Celms, Intars…
“Jo mākslinieki ir vienmēr izlūki, kas atnes sabiedrībai ziņu par to, kas būs.” “Kāpēc Jānis Poruks ir nozīmīgs mūsdienās?” - uz jautājumu atbild latviešu kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kuras referātu “Ļaunuma ziedu reibinošā smarža: cēlais svešinieks –Jānis Poruks modernisma ainavā” varēs noklausīties 26. novembrī, tiešraidē, Rakstniecības un mūzikas muzejs zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Poruks raksta par cilvēka jauno situāciju modernajā laikmetā, ka cilvēkam pašam ir jāizvēlas tas, ko viņš uzskata par svarīgu. Vai paturēt spēkā pagātnes un vispārcilvēciskās morāles vērtības vai padoties jaunā laikmeta individuālismam un egoismam,” uz jautājumu “Kāpēc Jānis Poruks ir nozīmīgs mūsdienās?” atbild literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.
Rakstniecības un mūzikas muzeja novembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingunas Baueres pierakstu klade literatūrā.
“1992. gadā pavasarī, 16. aprīlī Pēterim ir dzimšanas diena, un es tieši tajā laikā veidoju filmu par Aleksandru Pelēci. Mēs bijām kādu mēnesi projām Talsos, Talsu viesnīcā, un es domāju, - nu es viņam uzadīšu, jo bija tā, ka mēs bijām tā kā sākuši satikties /../ Es nekad neiedomājos, ka tas tā varētu notikt, ka mums tiešām priekšā būtu vēl 30 gadi, tad es nebūtu tā steigusies adīt, jo Talsu viesnīcā nebija elektrība un es tādā sveču gaismā katru vakaru adīju.” Par RMM jaunieguvumu – Pētera Vaska džemperi stāsta viņa sieva, režisore Dzintra Geka. Džemperis uzadīts un dāvināts komponistam dzimšanas dienā pirms 29 gadiem.
Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets ir pasaulslavenā operdziedātāja Aleksandra Antoņenko apbalvojums “Grand Prix de la Culture 2014”, kas māksliniekam pasniegts 2014. gada 3. novembrī Vīnē par ieguldījumu Austrijas kultūrā. “Es padomāju, ka tas nav mūsu nacionālais apbalvojums, ka man būs vieglāk šķirties no šīs balvas. Bet…
Vispirms pēc dzirdes un atmiņas vienbalsīgs meldiņš, tad nodzeltējušas nošu lapas un rokraksti akordu faktūrā, vēlāk – tipogrāfijas, daudzsēriju metieni un radoši lidojumi visos virzienos līdz tagadējiem PDF formātiem, nošu pieraksta programmām, bibliotēku digitalizācijai un ekrāniem uz izpildītāju pultīm. 14. oktobrī, plkst. 18:00, aicinām uz Rakstniecības un…
Rakstniecības un mūzikas muzejs