Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir komponista Riharda Dubras notis. “Šī nošu paciņa ir radusies ļoti, ļoti sen, patiesību sakot, varbūt tikai tad, kad es sāku mūziku tā nopietni rakstīt. Un tā kā šīs notis vēl joprojām ir saglabājušās rokrakstā (jo tajos laikos nebija tādu mūsdienu…
15.decembrī, plkst.18.00 aicinām uz Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpu “Tintnīca”. Literatūras viesistabas pasākumā “Rakstīšanas tehnoloģijas toreiz un tagad” piedalīsies divi dažādu paaudžu rakstnieki – Roalds Dobrovenskis un Rvīns Varde, lai dalītos savā pieredzē par rakstīšanas procesu un tā aizkulisēm. Kāpēc Roaldam Dobrovenskim savā laikā bija nepieciešamas…
Attālinātajā nodarbībā, kas veidota kā videofilma, skolēni iepazīst muzeja krājumu daudzveidību, veido izpratni par to, kas ir spoku stāsti un kāpēc tos vajag klausīties un stāstīt, pārliecinās, ka muzejā nav briesmīgu/biedējošu lietu, un bailes rada mūsu iztēle. Videoierakstā par spoku stāstiem, to pētīšanu un…
1.decembrī, plkst. 18:00, aicinām uz Rakstniecības un mūzikas muzeja tikšanās telpu “Tintnīca”, kur Melomānu salonā norisināsies pasākums “Elfrīda Pakule un Aleksandrs Daškovs: vokālās laulības dzīves ainas”. Interesanti un nezināmi fakti, bagātīgs vizuālais materiāls par operas leģendu dzīvi un daiļradi aizraujošā muzikologa Mikus Čežes stāstījumā. Biļešu iegāde un…
RMM zinātniskā konference “Nemirušais Poruks”. Otrā diena. Tiešraide. Referātus lasa: Matiass Knolls, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Jānis Zālītis, Dzintars Gilba, Inese Žune, Oksana Kovzele, Ligita Ašme, Baiba Jaunslaviete un Raimonds Briedis. KONFERENCES PROGRAMMA…
RMM zinātniskā konference “Nemirušais Poruks”. Pirmā diena. Tiešraide. Referātus lasa: Viesturs Vecgrāvis, Ilona Miezīte, Inga Žolude, Aleksandrs Zapoļs, Ruta Kurpniece, Marians Rižijs, Anita Graumane, Ingus Barovskis un Skaidrīte Lasmane. KONFERENCES PROGRAMMA…
“Es domāju, ka Poruks ir nozīmīgs mūsdienās, un viņš savu aktualitāti nav zaudējis šajos 120 gados tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka Poruka darbi aptver ļoti plašu spektru un viņa paustās vērtības ir ļoti universālas, tādēļ saprotamas ne tikai tā laika lasītājam, bet lasītājam mūsdienās un, es gribētu teikt, jebkurā pasaules malā, ko viņš arī savos darbos ir aprakstījis”, domā rakstniece Inga Žolude.
“Daudzas Jāņa Poruka atziņas, neskatoties uz visām lielajām pārmaiņām, kuras piedzīvojam, ir aktuālas arī šodien. Nu, kaut vai viena no tām: Poruks uzskatīja, ka katram cilvēkam jau no bērnības ir jāiepazīst un arī jāizjūt mūzika.” Ineses Žunes referātu ““Esmu vairāk mūziķis kā vārdu dzejnieks”: Jāņa Poruka muzikālā izglītība un mūzikas tēma literārajā daiļradē” varēs noklausīties 26. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Es mēģināšu arī atklāt, kas tad ir kopīgs gan Porukam, gan viņa laikmetam, gan arī mūsdienu dažiem jaunākās dzejas pārstāvjiem.” Mariana Rižija referātu “Poruka skatiens” jaunākajā latviešu dzejā. Andra Ogriņa u.c. gadījums” varēs noklausīties 25. novembrī, tiešraidē, Rakstniecības un mūzikas muzeja zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Droši vien vissvarīgākais mums tagad būtu arī sameklēt tās pērles savās mājās un šeit arī palikt. Un Poruks mums varētu būt kā tāda vaduguns šajā meklēšanas ceļā,” uzskata rakstniece Nora Ikstena. 25. un 26. novembrī, plkst. 10.00, Rakstniecības un mūzikas muzejs tiešsaistē rīkos zinātnisko konferenci “Nemirušais Poruks”.
Rakstniecības un mūzikas muzejs