Kā atzinis pats uzrunātais, Eduardam Aivaram (1956) kā dzejniekam hobiju nav. Taču viņa alter ego – Aivaram Eipuram, īsprozistam un pilsonim – laikam daži ir gan.
Stāsti par radošo personību iemīļotajām ikdienas nodarbēm, laika kavēkļiem, fiziskajām aktivitātēm un arī bohēmu, – par iedvesmas avotiem, kas ļauj radīt neatkārtojamus, ģeniālus, neaizmirstamus, izcilus un nozīmīgus darbus rakstniecībā un mūzikā.
Kā atzinis pats uzrunātais, Eduardam Aivaram (1956) kā dzejniekam hobiju nav. Taču viņa alter ego – Aivaram Eipuram, īsprozistam un pilsonim – laikam daži ir gan.
http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/07/Audio-Radio_Kepitis_garais.mp4 Pianists, komponists un pedagogs Jānis Ķepītis (1908 – 1998) brīvajā laikā nodarbojies ar biškopību, dārzkopību, mīlējis makšķerēt un bijis viesmīlīgs savas mājas saimnieks. Attēlā: Jāņa Ķepīša vadībā muzicē kameransambļa klases studentes A.Grieze, L.Ozola un A.Stepiņa. Fotogrāfs nezināms. RTMM 445413.
Trimdas rakstnieka Alfreda Dziļuma (1907-1976) vaļasprieku diapazons bijis plašs – sākot no zvejošanas un svešzemju apceļošanas, beidzot ar kvalitatīvas klasiskās mūzikas klausīšanos.
Komponists un kontrabasists Artūrs Grīnups (1931-1989) ne tikai muzicēja, diskutēja par mūziku un politiku, bet arī aizrautīgi nodevās šaha spēlei.
Dzejniece Monika Zariņa (1931-2008) savu dvēseles piepildījumu radusi, atgriežoties Latvijā un nododoties zirgu audzēšanai, kā arī aktīvi līdzdarbojoties dzīvnieku aizsardzībā.
Viens no diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) visuzticamākajiem pavadoņiem bija fotoaparāts.
Dzejnieces un dramaturģes Velgas Kriles (1945-1991) dzejas poētika veidojusies sasaitē ar dzejnieces vaļaspriekiem – ilgām pastaigām tuvīnajās pļavās un mežos kopā ar suņiem Valkas rajona Lugažos.
Folklorists un komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) jaunībā bijis tautskolotājs, kurš blakus tiešajiem pienākumiem vadījis korus, uzstājies ar deklamācijām, spēlējis teātri un bijis veikls dancotājs. Dramatisma pilnās dzīves garumā spilgti izpaudušās arī viņa literārās dotības.
Friča Dziesmas, dzejnieka, žurnālista un bibliotekāra, īstajā vārdā - Friča Forstmaņa (1906 - 2004) sirdslieta bijusi fotografēšana. Fricim Forstmanim paticis arī makšķerēt un sēņot.
Mežradznieks Arvīds Klišāns (1934), kura izcilā atskaņotājmāksla priecē klausītājus gandrīz pusgadsimtu, ir īsts zemes cilvēks, kurš jau no agras bērnības iepazinis visus lauku darbus. Viņš ir arī kaislīgs makšķernieks un auto remontētājs.