“Skaņdarbs ir veltīts 2019. gadā no dzīves aizgājušajam Andrejam Žagaram, ar kuru man dzīvē ļoti daudz kas ir bijis kopā – gan darbi, gan arī tīri cilvēciskas un draudzīgas attiecības.”
Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir komponista Artura Maskata partitūra simfoniskajam orķestrim “Mana upe tek pie tevis” (“My River runs to Thee – …”). Tās pamatā ir amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones dzejas rindas, un tās pasūtītāji ir Bostonas simfoniskais orķestris un Leipcigas “Gewandhaus” orķestris kopā ar diriģentu Andri Nelsonu.
“Darbs tapa 2019. gada vasarā, rudenī. Vēlā rudenī bija pirmatskaņojums Bostonā, novembra 20. datumos. Un, ja nebūtu pandēmija, tad arī diezgan drīz tas tiktu pirmatskaņots arī Leipcigā, bet tad visi koncertplāni mainījās, un tad jau to savā koncertrepertuārā iekļāva Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris 2022.gadā un tūliņ, 20. augustā, LNSO Andra Pogas vadībā to spēlēs arī Ventspilī, festivālā “Vasarnīca””, stāsta komponists.
“Tāda ir šī partitūra, ko man tiešām gribējās novēlēt [muzejam – red.] ar visiem maniem labojumiem, kas Bostonas mēģinājuma periodā ir izdarīti, jo es sēdēju zālē visus mēģinājumus un kaut ko vēl drusciņ mainīju un fiksēju. Principā mums gāja diezgan gludi, un Andris Nelsons, ar kuru es ļoti daudz esmu dzīvē strādājis, bija brīnišķīgs un ieklausījās katrā mazākajā nošu virmojumā. (..) Es jutu no orķestra ļoti lielu atsaucību, kas man bija milzīgs kompliments un jāsaka, arī publika to uzņēma ļoti labi.”
Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitēja 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. 1982. gadā Arturs Maskats absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas klasi un kļuvis par Dailes teātra mūzikas daļas vadītāju. Sacerējis oriģinālmūziku tuvu pie simt teātra izrādēm dažādos teātros, kā arī komponējis kino mūziku.
No 1996.gada līdz 2013. gadam Arturs Maskats bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais direktors. Arturs Maskats ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996, 2001, 2002, 2011), saņēmis Latvijas teātru gada balvu par labāko mūziku dramatiskajos teātros 2003./2004.gada sezonā (par mūziku Dailes teātra izrādēm “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” un Horhes Luisa Borhesa “Tango”). Lielākie starptautiskie panākumi ir viņa skaņdarba “Tango” iekļūšana 3.starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa Masterprize 2003 finālā Londonā.
Ārpus Latvijas Artura Maskata darbi skanējuši Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, ASV.*
*opera.lv
“Skaņdarbs ir veltīts 2019. gadā no dzīves aizgājušajam Andrejam Žagaram, ar kuru man dzīvē ļoti daudz kas ir bijis kopā – gan darbi, gan arī tīri cilvēciskas un draudzīgas attiecības.” Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir komponista Artura Maskata partitūra simfoniskajam orķestrim “Mana upe…
“Es domāju, ka viņai šī teātra bojāeja bija kaut kas tik ļoti būtisks, jo, ja teātris būtu palicis, es domāju, ka viņa būtu bijusi viena no šī teātra prīmām.” Rīgas Strādnieku teātra aktieru Lūcijas Baumanes un Luija Šmita meita Edvarda Šmite video sērijā stāsta savas atmiņas par teātri un…
Minesotā (ASV) no 29. jūnija līdz 4. jūlijam pēc XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV rīcības komitejas uzaicinājuma RMM direktore Iveta Ruskule, Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vadītāja Iveta Grava un muzeja komunikāciju vadītāja Ilona Matvejeva piedalījas XV Vispārējo latviešu dziesmu un…
"Mēs bijām ļoti kā viena ģimene. Tagad aktieri vairs nav kā viena ģimene." Jaunajā video stāstu sērijā "Atmiņu stāsti" Rīgas Strādnieku teātra aktiera Leonīda Leimaņa meita Ludmila stāsta atmiņas par tēvu un viņa darbu teātrī.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir rakstnieka, dzejnieka un radošas personības Andra Akmentiņa darināts uzstādījums ar mušiņām. “Esmu ieradies savā mūža mājā ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kas šajā reizē saistās ar manu hobiju, kas, kā var redzēt, ir mušiņmakšķerēšana,” stāsta mēneša priekšmeta un uzstādījuma…
“Mana doma bija izveidot universālu skatuvi, uz kuras varētu iestudēt visus manifestus pēc kārtas,” stāsta LMA scenogrāfijas studente Beāte Poikāne.
RMM Interneta žurnāla “Stāstnesis” 18. numura virstēma ir “Tu atpestī cietējus brāļus” jeb solidaritāte. Jaunajā numurā trīs RMM mākslas ekspertu – Ilonas Miezītes, Ineses Žunes un Mariana Rižija publikācijas ir veltītas šai tēmai. No šī numura mainām ierasto publicēšanas formu – visi žurnāla numura raksti un intervijas tiks publicētas vienlaicīgi.
1. jūlijā, no plkst. 20.00 līdz plkst. 21.00, Rakstniecības un mūzikas muzejs sarunu festivālā LAMPA uz skatuves Spuldze interaktīvā literatūras un mūzikas ekspertu diskusijā “Radošuma kompromisi, noklusējumi un konformisms laikmetu griežos” piedāvās spilgtākos stāstus par visaktuālākajām tēmām, rosinot domāt par cilvēcību un demokrātiju. Bailes no varas, naivums un…
“Mans scenogrāfa manifests ir shēma, kā es pieeju izrāžu veidošanai,” stāsta LMA scenogrāfijas studente Marianna Lapiņa. Video stāstu sērijā “Manifests” turpinām iepazīstināt ar RMM izstādes “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)” nākotnes manifestu sienas autoriem. Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14.
Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras telpas "Tintīca" 1. sezonas noslēgumā piedāvājam mūsu sekotājiem, draugiem un domubiedriem ielūkoties pagājušās sezonas pasākumu ierakstos.
Rakstniecības un mūzikas muzejs