Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)”.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu teātri. Tie atjauno priekšstatu, kāds ir bijis Rīgas Strādnieku teātris.
Rīgas Strādnieku teātris izauga no Tautas augstskolas, arodbiedrību un strādnieku klubu jauniešu drāmas kursiem un tika veidots pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvas. Saturu un stilu noteica “kreisi” noskaņotie intelektuāļi, rakstnieki, mākslinieki un teātra profesionāļi – režisori Jurijs Jurovskis (īstajā vārdā Georgijs Saruhanovs 1894-1959), Jānis Zariņš (1893-1979), Olga Bormane (dzimusi Groskaufmane, 1893-1968) un citi.
Scēniskās vizualitātes tapšanā iesaistījās mākslinieki modernisti – Niklāvs Strunke (1894–1966), Romans Suta (1896-1944) un Sigismunds Vidbergs (1890-1970). Inovācijas scenogrāfijā ieviesa Herberts Līkums (1902-1980), Mihails Jo (īstajā vārdā Meijers Joffe, 1895-1960) un Arnolds Vilkins (1904-1979). Kopskatu dinamiski papildināja modernās dejas pioniera Sama Hiora (īstajā vārdā Volfs Frīdlenders 1906–1955) horeogrāfija un Aleksandra Melli (1894-1968) veidotā muzikālā dramaturģija. Galvenais radošās darbības princips bija kolektīva kopradīšana, ētiskais kodols – biedriskas attiecības, kā arī visu iesaistīto radošā un tehniskā darba līdzvērtība.
Strādnieku teātra skatuve kļuva par radošu laboratoriju. Politisks pēc ieceres un modernistisks pēc formas, tas izcēlās pārējo teātru vidū ar laikmetīgu repertuāru un novatorisku vizualitāti.
“Izstādes apmeklējums iecerēts kā sajūtu ceļojums – iespēja aiziet uz teātri, kas vairs nepastāv. Muzejs kā atmiņas krātuve ir saglabājis liecības, kuru dēļ Rīgas Strādnieku teātris turpina pastāvēt”, stāsta izstādes kuratore Sanita Duka.
Izstādes veidotāji:
Izstādes kuratore Sanita Duka, māksliniece Ineta Sipunova, mākslinieces asistente Līga Zepa. Izstādes vizuālās komunikācijas identitāte: Sandra Ozoliņa. Mārstaļu ielas 6 ekspozīcijas vadītāja Indra Vilipsone, sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Brūvere-Kvēpa, redaktore Ruta Kurpniece, restauratores Olga Loginova, Natālija Jātniece un Uva Gaiķe. Izstādes skaņu ainava: Jēkabs Nīmanis. Darba grupa: Roberts Skrajāns, Jānis Ķīkulis, Liega Piešiņa un Kaspars Balamovskis. Projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.
Rīgas Strādnieku teātra himnu iedziedājis kamerkoris “MoonBeams”.
Manifestu autori: Beāte Poikāne, Elizabete Skrastiņa, Līga Zepa, Marianna Lapiņa un Toms Jansons.
Īpaša pateicība Airai Birziņai, Jānim Siliņam, Edvardai Šmitei, Ludmilai Leimanei un Ritai Meinertei.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Eduarda Smiļģa LKA Teātra muzeju, Latvijas Valsts vēstures arhīvu. Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds.
Darba laiks P.O.T.C.P. – 10.00.-16.30.
Informācija, grupu apmeklējuma pieteikšana: +371 28371322 vai komunikacija@rmm.lv.
Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
zane.bruvere-kvepa@rmm.lv
Tālr. +371 67221956; 20007178
Katrīna Kūkoja
Kultūras pasākumu organizatore
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007
katrina.kukoja@rmm.lv
Tālr. +371 28371322
Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu…
Forumā “Visi mūsu dziesmusvētki” Rakstniecības un mūzikas muzejs iepazīstinās ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai…
Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir mākslinieces un rakstnieces Laimas Kotas pašas darinātā soma. “Ja man saka par šo somu, ka es esmu viņu taisījusi, tad es gribu teikt – ļoti laba soma”, tā par savu mākslas darbu – pašas darinātu somu stāsta rakstniece. “Es atceros,…
Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) turpina darbu pie Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītās pastāvīgās ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” izveides. To plānots atklāt 2023. gadā – dziesmu svētku tradīcijas 150-gadē. 2022. gada 16. septembrī RMM aicina Latvijas atmiņu institūciju (muzeju, bibliotēku…
Aicinām apmeklēt kuratores ekskursiju izstādē “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris” un diskusiju ar mūsdienu režisoriem 14. septembrī plkst. 17.00 RMM kultūras telpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā. Šoreiz Literatūras viesistabā pievērsīsimies teātra tēmai. Iesākumā kopā ar kuratori Sanitu Duku ekskursijā iepazīsimies ar Rīgas Strādnieku teātra…
Rakstniecības un mūzikas muzeja interneta žurnāla “Stāstnesis” 19. numura virstēma ir “Svešā zemē rozes stādu es” jeb radošas personības izvēles par labu dzīvei ārpus Latvijas vai palikšanai dzimtenē laikmeta griežos. Kas bijusi galvenā motivācija komponistes Gundegas Šmites dzīvei un darbībai ārpus Latvijas, un kā gūtie iespaidi atbalsojušies viņas personībā un…
11. septembrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 kultūras telpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā, aicinām uz radošu tikšanos un dzejas meistardarbnīcu! PArunāsim ar dzejniekiem! PAlasīsim dzeju! PAdzejosim kopā! Piedalās: dzejnieki Ērika Bērziņa un Marts Pujāts, mūziķis Jēkabs Nīmanis, režisore Liena Šmukste, skanošā rakstāmmašīna un…
“Es domāju, ka viņš izšķīrās, kādu ceļu tālāk iet. Jo viņš nebija pārliecināts, – māte gribēja, lai viņš studē medicīnu. Bet viņu vilka tas [teātris], viņš arī mācījās pie Birutas Skujenieces, un tur viņa daudz ko iemācīja viņam. Un arī, pateicoties tam visam, es runāju dzeju vēl līdz šim brīdim”,…
“Skaņdarbs ir veltīts 2019. gadā no dzīves aizgājušajam Andrejam Žagaram, ar kuru man dzīvē ļoti daudz kas ir bijis kopā – gan darbi, gan arī tīri cilvēciskas un draudzīgas attiecības.” Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir komponista Artura Maskata partitūra simfoniskajam orķestrim “Mana upe…
“Es domāju, ka viņai šī teātra bojāeja bija kaut kas tik ļoti būtisks, jo, ja teātris būtu palicis, es domāju, ka viņa būtu bijusi viena no šī teātra prīmām.” Rīgas Strādnieku teātra aktieru Lūcijas Baumanes un Luija Šmita meita Edvarda Šmite video sērijā stāsta savas atmiņas par teātri un…
Rakstniecības un mūzikas muzejs