Rakstniecības un mūzikas muzejs
Aicinām piedalīties literārajā pastaigā “Billes Rīga”. Literārā pastaiga “Billes Rīga” būs iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar mazās Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, ko grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
Aicinām piedalīties literārajā pastaigā “Billes Rīga”. Literārā pastaiga “Billes Rīga” būs iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar mazās Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, ko grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
RMM literārajā pastaigā “Anšlava Eglīša Rīga” dalībnieki var iepazīties ar rakstnieka, dzejnieka, žurnālista un gleznotāja Anšlava Eglīša dzīves epizodēm, kas saistītas ar Rīgu, viņa personības tapšanas ceļu un dažiem rakstnieka dzīves notikumiem, kas sasaucas ar romāna “Homo Novus” ainām.
Ir grūti atrast līdzīgu mūsdienu piemēru Monikas Zariņas dzīvesstāstam – gan 20.gs. trimdas kontekstā, gan mūsdienās tas ir diezgan unikāls un, nešauboties varu teikt, ka par to būtu iespējams uzrakstīt romānu vai monogrāfiju, jo pāris lappusēs šī sāpīgā, neveiksmīgā, bet arī tik krāsainā likteņa pavērsienus nav iespējams ietilpināt. Muzeāli gan Gunta, gan Monikas Zariņu kolekciju galvenā vērtība ir plaši un atklāti atsegtais dzīvesstāsts, kam vislabāk var izsekot rokrakstos un apjomīgajā korespondencē, no kuras daļa drīz tiks pievienota muzeja krājumam.
Aleksandrs Grīns latviešu strēlnieka formā 1917. gadā. Fotogrāfs: nezināms. RTMM_p86990. Anna un Jēkabs Grīni ar dēliem Jēkabu – Aleksandru ( no kreisās) un Jāni ap 1910. gadu. Fotogrāfs: nezināms. RTMM_p87000. Rokraksts no Aleksandra Grīna apcerējumiem un rakstiem. 1940. gads. RTMM_165307. Aleksandrs Grīns (no kreisās) sēž krēslos ar…
RMM rubrikas “Lasītāju klubs” astotajā videostāstā dzejnieks Māris Salējs stāsta par Jura Kronberga bilingvālo dzejoļu izlasi latviešu un angļu valodās, kurā “no daudziem viņa dzejoļu krājumiem kā mākoņiem paņemtas pa saujai no lietuslāsēm -tā varētu saukt viņa dzejoļus”.
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir Jāņa Joņeva galda lampa, kas stāvējusi uz rakstnieka galda romāna “Jelgava 94” tapšanas laikā. Tā ir salīkusi no tējas maisiņu svara un, kā atzīst pats rakstnieks, daudz palīdzējusi radīšanas brīdī. “Andra Konste ieraudzīja lampu un teica – šis priekšmets ir…
Skaitliski neliels ir latviešu mūziķu pulciņš, kas Latvijas Konservatorijā absolvējis gan kompozīcijas, gan klavieru klases, koncertos visai bieži atskaņojot savus darbus – Arvīds Žilinskis, Lauma Reinholde, Pēteris Plakidis. Un, protams, Lūcija Garūta, jo tieši viņas koncertdarbība starpkaru Latvijā bija visaktīvākā un visplašākā, sniedzot gan solokoncertus, gan arī veicot koncertmeistares pienākumus.
Šodien aprit simts gadi, kopš dziesma – lūgšana „Dievs, svētī Latviju” ieguva Latvijas valsts himnas statusu. Rakstniecības un mūzikas muzeja veidoto video stāstu sēriju "Himnai 100" noslēdz rakstnieces Janas Egles personīgais himnas stāsts
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūnija mēneša priekšmets ir rakstnieces Janas Egles 2005. gada Riču Raču turnīrā izcīnītais uzvaras kauss.
“1988. gada 18. novembrī, kas ir mana vectēva vārdadiena un Latvijas valsts dzimšanas diena, devāmies uz kapsētu vēlā vakara stundā ar sarkanbaltsarkano karogu. Bija tikko uzsnidzis pirmais sniegs, - tāda burvīga, balta, čagana sniega kārtiņa. Mēs sadedzam svecītes un visi, stāvot ap viņa kapiņu, ar karogu rokās dziedājām “Dievs, svētī Latviju””, savu personīgo himnas pieredzes stāstu atklāj komponiste Gundega Šmite.