Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā rodami 145 gadu tālā pagātnē. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, savukārt 2018. gadā krāšņi svinam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Piedāvājam ieskatu Dziesmu svētku fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma – sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.
Saranskas apgabala partijas komitejas apliecība par A.Čadaraiņa komandēšanu uz Latviju. RTMM 40664(1) Muzejā ir unikāli dokumenti par Čaka dzīvi Krievijā, kuri liecina, ka viņš nav bijis sanitārs strēlnieku pulkos, bet mācījies partijas skolā, tad uzņemts boļševiku partijā. Krājumā ir dzejnieka piemiņas lietas, piemēram, iemīļotā baltā cepure, dzeju klades, recenzijas,…
Par RMM dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1925. gads, kad Skolotāju savienības telpās ar Jāni Gresti priekšgalā izveido tā dēvētos Rakstnieku stūrīšus.
Durbes pilī, ko Rainis novēlējis Skolotāju savienībai, 1929. gada 28. septembrī – tikai 16 dienas pēc Raiņa nāves – tiek atklāts Raiņa muzejs. Darbs pie tā iekārtošanas aizsācies jau gada sākumā, vēl pašam dzejniekam aktīvi līdzdarbojoties.
Muzeja mūzikas kolekcijas pirmsākumi saistāmi ar komponista Emīla Dārziņa mātes saglabāto dēla piemiņas lietu nodošanu Latvijas Skolotāju savienībai divdesmit gadus pēc viņa traģiskās nāves.
1936. gadā tika pieņemts lēmums abu muzeju krājumus apvienot un tika nodibināts Rakstniecības un teātra muzejs, kas tika iekārtots Krišjāņa Barona ielā - ēkā, kur patlaban atrodas Dabas muzejs.
Rakstniecības un mūzikas muzejs
