Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieka, trombonista, solo atskaņotāja, uzņēmēja un mūzikas instrumentu novatora Vaira Nartiša radītā subkontrabastrompete.
Rakstniecības un mūzikas muzeja februāra mēneša priekšmets ir Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieka, trombonista, solo atskaņotāja, uzņēmēja un mūzikas instrumentu novatora Vaira Nartiša radītā subkontrabastrompete.
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
“Tās bija izbalējušas saulē, šellaka bija sasprēgājusi. Bija šur tur vietām nolupis finierējums, ko galdnieks – restaurators atjaunoja. No ārpuses bija bēdīgi, un iekšpuse bija ļoti netīra. Un restauratora galvenais pienākums ir tikt galā ar visu, kas ir apaudzis, salipis, saķepis.” Rakstniecības un mūzikas muzeja video sēriju, kas veltīta izstādei…
Rakstniekam un dramaturgam Rūdolfam Blaumanim (1863 – 1908) bijuši vairāki vaļasprieki – rūpēties par savu veselību un ārieni, kopt “Braku” apkārtni un attiecības ar cilvēkiem, kā arī uz Ērgļu labdarības biedrības skatuves spēlēt savu lugu personāžus.
Latviešu noveles tradīciju pamatlicējs Jānis Ezeriņš (1891 - 1924) izklaidi apvienojis ar radošā materiāla ieguves ceļiem – Ezeriņš krājis notikumus, pieredzes, cilvēkus, un to visu pierakstījis savās piezīmju grāmatiņās, no kurām vēlāk izauga Jāņa Ezeriņa noveļu sižeti.
Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", divus personīgos himnas pieredzes stāstus atklāj komponists, Dailes teātra muzikālais vadītājs Juris Vaivods.
Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.
Rakstniecības un mūzikas muzeja video stāstu sērijā, kas veltīta izstādei "Himnai 100", personīgajā pieredzē un pārdomās par valsts simbolu dalās komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis.
“Baumaņu Kārlis ir bijis ne vien mūziķis, bet arī zīmētājs. Un šīs abas mūzas – māksla un mūzika viņa dzīvē bijušas ļoti tuvas, lai gan Baumaņu Kārlis izvēlas mūziku.” Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu organizatore Elīna Drulle izstādes “Himnai 100” video stāstu sērijā stāsta par krājuma priekšmetiem, kuri palīdzējuši atklāt…
“Mēs kļūstam aizvien patiesāki un atklātāki, un to var redzēt arī visos šajos gandrīz divdesmit himnas stāstos.” RMM video stāstu sēriju turpina RMM Izglītības un satura projektu nodaļas vadītājas Liegas Piešiņas stāsts par būtisku izstādes “Himnai 100” emocionālās koncepcijas sastāvdaļu – iemūžinātiem teju divdesmit personīgiem himnas pieredzes stāstiem, kuri līdzās vēstures faktiem, dokumentiem, vizuālām, skaniskām un priekšmetiskām liecībām veido izstādes laika līniju.