Par nacionālo globālā perspektīvā: Latvijas stāsts Īrijas Modernās mākslas muzeja izstādē Pašnoteikšanās: globālā perspektīva. Intervija ar izstādes kuratoru Šonu Kisānu Skats no izstādes ekspozīcijas. Foto Ros Kavanagh. Nacionālās valstis radās uz Pimā pasaules kara atstātām krāsmatām un impēriju drupām. Īrijas neatkarības simtgadei Modernās…
Eduarda Veidenbauma dzeja klaudz un dārd, mēdz teikt. Tāpat tiek sacīts, ka viņa daiļradi caurstrāvo nolemtības izjūta. Organizējot pasākumu “Vēja spārniem rūpes traucas” – pirmo notikumu Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpas “Tintnīca” ciklā “Tintnīca sapņotājiem” –, nonācu iekšējā konfliktā, jo līdz tam biju šiem izteikumiem akli ticējis, taču…
Ir pienācis gadalaiks, ko vismīļāk atceras Zenta Mauriņa. Viņas dzimšanas diena 15. decembrī šad tad iegadījās adventē, un drīz arī Ziemassvētki bija klāt.
Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādē “Es rakstāmmašīna” no jūnija ir apskatāma muzeja rakstāmmašīnu kolekcija. Līdzdarbojoties izstādes veidošanā, uzzināju daudz par rakstāmmašīnu īpašniecēm, viņu likteņiem un attiecībām ar savu darba instrumentu.
Kopš 4. jūnija Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāžu zālē, Pulka ielā 8, aplūkojama izstāde “Es, rakstāmmašīna”, kur vienkopus pirmo reizi izstādīti 30 RMM rakstāmmašīnu kolekcijas priekšmeti. Izstāde ir unikāla, jo tā ir pirmā tik liela apjoma izstāde Latvijā, kas veltīta rakstāmmašīnām. Izstādes idejas iedīgļi meklējami jau pirms trīs gadiem,…
Helēna Kalēja (1892 -1929) 1920. gadu sākumā. Komponists Jāzeps Vītols (1863- 1948) savā Pēterburgas dzīvoklī pie rakstāmgalda. 1911.gads. Foto: nezināms. RTMM_447249. Jāzepa Vītola 1911. gadā rakstītā pastkarte Helēnai Kalējai. Jānis Misiņš (pa kreisi) nodod Rīgas pilsētas galvam – Alfrēdam Andersonam Misiņa bibliotēkas inventūras sarakstu. 1928.
Esmu strādājusi dažādos arhīvos – literāros un vēsturiskos – Rīgā, Pēterburgā, Helsinkos, Minsteres Latviešu centrā. Tas saistījies ar dažādiem darbiem. Tā kā lielākā daļa manu pētījumu ir latviešu literatūras vēsturē, arhīvi ir ļoti nepieciešami. Ne velti mūsdienās jaunā vēsturiskuma svarīgs jēdziens ir “arhīvs”, norādot nepieciešamību pētīt rakstiskos avotus noteiktā pagriezienā…
Rakstniecības un mūzikas muzejs 18. septembrī atklāja publisko telpu Pulka ielā 8 – izstāžu zāli, lasītavu, kā arī jauno pasākumu telpu “Tintnīca”. Muzeju krātuvju kompleksā šobrīd var gan apskatīt izstādi “Himnai 100”, gan nodoties pētnieciskajam darbam. Bez telpu atvēršanas plašākai publikai, kā vienu no ieguldījumiem nākotnes pētniecībā vēlos izcelt pavisam nesen izveidoto…
1. maija Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadei pievienosies vēl viena – 7. jūnijā ar tās lēmumu Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” kļūst par vienu no jaundibinātās valsts simboliem. No šodienas līdz 7. jūnijam Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapā publicēsim himnas dziedāšanas pieredzes stāstus, atklājot mūsu laikabiedru ļoti personīgās attiecības ar valsts himnu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma pārvietošana uz Pulka ielas krātuvju kompleksu tuvojas noslēgumam. Pārcelšanās uz jaunu mājvietu vienmēr ir satraucošs brīdis, kas saistīts gan ar prieku, gan rūpēm.
Rakstniecības un mūzikas muzejs