Rakstniecības un mūzikas muzejs

No 19. oktobra līdz 10. decembrim Latgales vēstniecībā GORS notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde “Valsts pirmā flīģeļa stāsts”. Tā Latvijas simtgades svētku laikā atklās stāstu par unikālu, latviešu oriģinālmūzikas attīstībā nozīmīgu instrumentu – Baumaņu Kārļa flīģeli, pie kura savulaik komponēta mūsu valsts himna, kā arī izsekos dziesmas “Dievs, svētī Latviju!” vēstures lappusēm. Izstādes atklāšana gaidāma 18. oktobrī pulksten 13.00.

Pastaiga “Billes Rīga” ir sava veida iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar strādnieku meitas Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, kuru grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.

RMM aicina ikvienu interesentu pieteikties ekskursijai “Matīsa Torņakalns”, kas ir sava veida iespēja ceļot laikā, mūsdienu ainavā ieraugot Māra Bērziņa grāmatā “Svina garša” atspoguļotos notikumus un aplūkojot romānā minētās vietas.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kurus svinam Latvijas simtās jubilejas gadā, ir īpašs notikums gan valsts kultūras kopainā, gan ikviena svētku dalībnieka pieredzē. Tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina kolektīvu dalībniekus uz sadarbību 2018. gada Dziesmu svētku kolekcijas veidošanā.

Noslēdzoties Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina atskatīties uz vērienīgo notikumu sarunā “Vai pastāv dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” 25. jūlijā pulksten 18.00 “Birojnīcā”. Sarunā, kuru vada Liega Piešiņa, piedalīsies diriģente Aira Birziņa, kordziedātāja Sanda Freimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā rodami 145 gadu tālā pagātnē. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, savukārt 2018. gadā krāšņi svinam Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Piedāvājam ieskatu Dziesmu svētku fotogrāfijās no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma – sākot no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Sarunu vadīja Liega Piešiņa, piedalījās diriģente Aira Birziņa, kordziedātāja Sanda Freimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, RMM mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Izstādes apmeklētājs var ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu garās un ne tik garās dzīves, likteņus un noslēpumus, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos tīri vizuāli kā mākslas darbus.

Valsts valodas dienā, 13. maijā, rakstniece Nora Ikstena un mecenāts Valērijs Belokoņs svinīgi nodos Rakstniecības un mūzikas muzejam izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma arhīva materiālus.

Aktualizējot muzeja krājuma vērtību aizsākto stāstu mūsdienu kontekstā, katram „Mēneša priekšmetam” būs veltīta ekspertu saruna, uz kuru aicināti visi interesenti.