Nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu–lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” skolēni izzinās Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzinās “Dievs, svētī Latviju!” tapšanas stāstu, klausīsies to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskatīs ar to saistītus unikālus materiālus. Nodarbību papildina Latvijā ievērojamu personību (Lidija Lasmane-Doroņina, Martins Dukurs, Raimonds Celms, Intars Busulis un citu) personiskie himnas stāsti.
Mērķauditorija: 7.–12. klase.
Dalībnieku skaits: pēc vajadzības.
Nodarbības ilgums: 38 minūtes.
Nodarbības maksa: 70 eiro (nodarbība iekļauta programmā “Latvijas skolas soma”).
Nodarbība veidota raidījuma formātā, tai nav nepieciešams nodarbības vadītājs, un tā skatāma dalībnieka izvēlētā laikā. Nodarbību var skatīties visi kopā vai katrs atsevišķi savā ierīcē.
Nodarbībai ir pievienoti unikāli papildmateriāli, kas skatāmi un klausāmi pēc izvēles.
Nodarbību vada Laura Vinogradova un Jēkabs Nīmanis.
Ja vēlaties pieteikt nodarbību, gaidīsim zvanu pa tālruni 67509263 vai vēstuli uz e-pastu komunikacija@rmm.lv.
Nodarbībā par Baumaņu Kārļa dziesmu–lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” skolēni izzinās Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzinās “Dievs, svētī Latviju!” tapšanas stāstu, klausīsies to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskatīs ar to saistītus unikālus materiālus. Nodarbību papildina Latvijā ievērojamu personību (Lidija Lasmane-Doroņina, Martins Dukurs, Raimonds Celms, Intars…
“Jo mākslinieki ir vienmēr izlūki, kas atnes sabiedrībai ziņu par to, kas būs.” “Kāpēc Jānis Poruks ir nozīmīgs mūsdienās?” - uz jautājumu atbild latviešu kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kuras referātu “Ļaunuma ziedu reibinošā smarža: cēlais svešinieks –Jānis Poruks modernisma ainavā” varēs noklausīties 26. novembrī, tiešraidē, Rakstniecības un mūzikas muzejs zinātniskajā konferencē “Nemirušais Poruks”.
“Poruks raksta par cilvēka jauno situāciju modernajā laikmetā, ka cilvēkam pašam ir jāizvēlas tas, ko viņš uzskata par svarīgu. Vai paturēt spēkā pagātnes un vispārcilvēciskās morāles vērtības vai padoties jaunā laikmeta individuālismam un egoismam,” uz jautājumu “Kāpēc Jānis Poruks ir nozīmīgs mūsdienās?” atbild literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.
25. un 26. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) tiešsaistē rīkos zinātnisko konferenci “Nemirušais Poruks”. Tiešraidi varēs vērot RMM mājaslapā rmm.lv, kā arī muzeja lapā sociālā tīmekļa vietnē Facebook, kur būs iespējams arī uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās. “Šogad 13. oktobrī Latvijā atzīmēja dzejnieka un rakstnieka Jāņa…
Rakstniecības un mūzikas muzeja novembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingunas Baueres pierakstu klade literatūrā.
“1992. gadā pavasarī, 16. aprīlī Pēterim ir dzimšanas diena, un es tieši tajā laikā veidoju filmu par Aleksandru Pelēci. Mēs bijām kādu mēnesi projām Talsos, Talsu viesnīcā, un es domāju, - nu es viņam uzadīšu, jo bija tā, ka mēs bijām tā kā sākuši satikties /../ Es nekad neiedomājos, ka tas tā varētu notikt, ka mums tiešām priekšā būtu vēl 30 gadi, tad es nebūtu tā steigusies adīt, jo Talsu viesnīcā nebija elektrība un es tādā sveču gaismā katru vakaru adīju.” Par RMM jaunieguvumu – Pētera Vaska džemperi stāsta viņa sieva, režisore Dzintra Geka. Džemperis uzadīts un dāvināts komponistam dzimšanas dienā pirms 29 gadiem.
Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets ir pasaulslavenā operdziedātāja Aleksandra Antoņenko apbalvojums “Grand Prix de la Culture 2014”, kas māksliniekam pasniegts 2014. gada 3. novembrī Vīnē par ieguldījumu Austrijas kultūrā. “Es padomāju, ka tas nav mūsu nacionālais apbalvojums, ka man būs vieglāk šķirties no šīs balvas. Bet…
Vispirms pēc dzirdes un atmiņas vienbalsīgs meldiņš, tad nodzeltējušas nošu lapas un rokraksti akordu faktūrā, vēlāk – tipogrāfijas, daudzsēriju metieni un radoši lidojumi visos virzienos līdz tagadējiem PDF formātiem, nošu pieraksta programmām, bibliotēku digitalizācijai un ekrāniem uz izpildītāju pultīm. 14. oktobrī, plkst. 18:00, aicinām uz Rakstniecības un…
4.oktobrī Rakstniecības un mūzikas muzejs tikšanās telpā “Tintnīca” notika pirmais Literatūras viesistabas pasākums, kurā ciemojās mākslas teorētiķe, kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas docente Helēna Demakova. Vakara gaitā – stāsti par mūsdienu spāņu literatūru, īpašu uzsvaru liekot uz Katalonijas kultūrtelpu, spāņu literatūras kopīgās iezīmes, autori un krietna deva humora.
4.oktobrī, plkst. 18.00, Literatūras viesistabā ciemosies mākslas teorētiķe, kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas docente Helēna Demakova un stāstīs par mūsdienu spāņu literatūru, īpašu uzsvaru liekot uz mums tik maz zināmo Katalonijas kultūrtelpu. Kādas ir šīs literatūras kopējās iezīmes? Kādi autori to pārstāv? Latviešu lasošajā sabiedrībā lielāku interesi…
Rakstniecības un mūzikas muzejs