“Poruks raksta par cilvēka jauno situāciju modernajā laikmetā, ka cilvēkam pašam ir jāizvēlas tas, ko viņš uzskata par svarīgu. Vai paturēt spēkā pagātnes un vispārcilvēciskās morāles vērtības vai padoties jaunā laikmeta individuālismam un egoismam,” uz jautājumu “Kāpēc Jānis Poruks ir nozīmīgs mūsdienās?” atbild literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.
25. un 26. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) tiešsaistē rīkos zinātnisko konferenci “Nemirušais Poruks”. Tiešraidi varēs vērot RMM mājaslapā rmm.lv, kā arī muzeja lapā sociālā tīmekļa vietnē Facebook, kur būs iespējams arī uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās. “Šogad 13. oktobrī Latvijā atzīmēja dzejnieka un rakstnieka Jāņa…
Rakstniecības un mūzikas muzeja novembra mēneša priekšmets ir rakstnieces Ingunas Baueres pierakstu klade literatūrā.
“1992. gadā pavasarī, 16. aprīlī Pēterim ir dzimšanas diena, un es tieši tajā laikā veidoju filmu par Aleksandru Pelēci. Mēs bijām kādu mēnesi projām Talsos, Talsu viesnīcā, un es domāju, - nu es viņam uzadīšu, jo bija tā, ka mēs bijām tā kā sākuši satikties /../ Es nekad neiedomājos, ka tas tā varētu notikt, ka mums tiešām priekšā būtu vēl 30 gadi, tad es nebūtu tā steigusies adīt, jo Talsu viesnīcā nebija elektrība un es tādā sveču gaismā katru vakaru adīju.” Par RMM jaunieguvumu – Pētera Vaska džemperi stāsta viņa sieva, režisore Dzintra Geka. Džemperis uzadīts un dāvināts komponistam dzimšanas dienā pirms 29 gadiem.
Latviešu literatūras vēsturē Mirdzai Ķempei (1907–1974) nenoliedzami ir ievērojama loma gan kā dzejniecei, gan atdzejotājai, gan arī neordinārai personībai, kura joprojām ir aktuāla arī mūsdienu kultūras recepcijā.
Rihards Dubra Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Dāvinājums klasesbiedrenei Ivetai Peremilovskai (tagad Grundei). Foto: Ivetas Grundes privātarhīvs. Klavierspēles pedagoģe Rasma Ziemele ar audzēkņiem. 1. rindā no kreisās: nezināms, nezināms, Rasma Ziemele un Ingrīda Reinholde; 3. rindā: Andris Vilcāns un Raits Rozenbergs. Foto no Jūrmalas Mūzikas vidusskolas arhīva.
Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets ir pasaulslavenā operdziedātāja Aleksandra Antoņenko apbalvojums “Grand Prix de la Culture 2014”, kas māksliniekam pasniegts 2014. gada 3. novembrī Vīnē par ieguldījumu Austrijas kultūrā. “Es padomāju, ka tas nav mūsu nacionālais apbalvojums, ka man būs vieglāk šķirties no šīs balvas. Bet…
Vispirms pēc dzirdes un atmiņas vienbalsīgs meldiņš, tad nodzeltējušas nošu lapas un rokraksti akordu faktūrā, vēlāk – tipogrāfijas, daudzsēriju metieni un radoši lidojumi visos virzienos līdz tagadējiem PDF formātiem, nošu pieraksta programmām, bibliotēku digitalizācijai un ekrāniem uz izpildītāju pultīm. 14. oktobrī, plkst. 18:00, aicinām uz Rakstniecības un…
4.oktobrī Rakstniecības un mūzikas muzejs tikšanās telpā “Tintnīca” notika pirmais Literatūras viesistabas pasākums, kurā ciemojās mākslas teorētiķe, kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas docente Helēna Demakova. Vakara gaitā – stāsti par mūsdienu spāņu literatūru, īpašu uzsvaru liekot uz Katalonijas kultūrtelpu, spāņu literatūras kopīgās iezīmes, autori un krietna deva humora.
4.oktobrī, plkst. 18.00, Literatūras viesistabā ciemosies mākslas teorētiķe, kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas docente Helēna Demakova un stāstīs par mūsdienu spāņu literatūru, īpašu uzsvaru liekot uz mums tik maz zināmo Katalonijas kultūrtelpu. Kādas ir šīs literatūras kopējās iezīmes? Kādi autori to pārstāv? Latviešu lasošajā sabiedrībā lielāku interesi…
Rakstniecības un mūzikas muzejs