http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/05/Valodas-Dienas-Video-1-1.m4v 13. maijā Latvijā atzīmē Valsts valodas dienu. Tradīciju 2012. gadā aizsāka Rakstniecības un mūzikas muzejs, lai nacionālās valodniecības pamatlicēja, Jura Alunāna dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinētu latviešu valodu. Šajā datumā dzimšanas diena ir arī rakstniekam Dzintaram Sodumam. Kā Juris Alunāns uztvēra valodu? Kas Dzintaram Sodumam bija…
Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir Noras Ikstenas blociņš, kas rakstniecei uzdāvināts pirms diviem gadiem Norvēģijas festivālā. Blociņā, kas rakstniecei bijis līdzi ceļā uz Valensiju 2020. gada janvārī, paceļoties lidmašīnai, ierakstīta pirmā epizode no romāna “Ūdens mirdzēšana”, kas nu jau ir izlasāma grāmatā. “Tas notika pēkšņi.
Mežradznieks Arvīds Klišāns (1934), kura izcilā atskaņotājmāksla priecē klausītājus gandrīz pusgadsimtu, ir īsts zemes cilvēks, kurš jau no agras bērnības iepazinis visus lauku darbus. Viņš ir arī kaislīgs makšķernieks un auto remontētājs.
Tāpat kā savā daiļradē, arī vaļaspriekos, dzejnieks, atdzejotājs un rakstnieks Leons Briedis (1949-2020) bija aizrautīgs cilvēks. Tas atbildis viņa kustīgajam temperamentam. Tādēļ viņa hobiji pārsvarā arī bija saistīti ar kustību. Pārējie vaļasprieki viņam nākuši līdzi no bērnības gadiem. Piemēram, veļas mazgāšana un izgriešana.
Aleksandrs Okolo-Kulaks Ņujorkā. 1957. gads. Foto: Bruno Rozītis. RTMM 770902. Aleksandrs Okolo-Kulaks Parīzes dzīvoklī kopā ar sievu Annu un meitu Jānu. 1946. gada aprīlis. Foto: nezināms. RTMM 770911. Aleksandrs Okolo-Kulaka izdevums “Ma Cherie. Tango” (notis) ar autora veltījumu Robertam Vizbulim. 1933.gads. RTMM 174553. Aleksandrs Okolo-Kulaks…
Viens no dzejnieka, tulkotāja un atdzejotāja Pētera Brūvera vaļaspriekiem bija malkas zāģēšana. Viņš uzskatījis, ka fizisks darbs nav tik smags, cik radošs. Fizisks darbs Pēteram Brūverim bija atpūta.
Latviešu sirdsapziņas dzejnieks Andrejs Eglītis (1912-2006) bijis kaismīgs futbola līdzjutējs. Dzīvojot Zviedrijā, viņš meklējis saikni ar Latviju, klausoties radio un spēku rodot ticībā Dievam.
Vakar tiešsaistē ZOOM platformā notika pētījuma “Lietuviešu un latviešu mūzikas-kultūras saskarsme padomju laika lēģeros un nometinājuma vietās” atvēršanas svētki. Grāmata izdota Viļņā, Lietuvā, šī gada sākumā un veidota divās daļās. Pirmā ir pētījuma iniciatores, lietuviešu etnomuzikoloģes, Lietuvas Mūzikas akadēmijas docentes dr. Gailas Kirdienes monogrāfija “Brālība un vienotība”.
“Man ir svarīgi atstāt pēc sevis kaut ko vērtīgu, ko es uzskatu, ka ir vērtīgs un labākais, ko es varēju tajā brīdī paveikt”, saka operdziedātāja Marina Rebeka. Foto: Didzis Grodzs. Rakstniecības un mūzikas muzeja aprīļa mēneša priekšmets ir pasaulslavenās operdziedātājas, soprāna Marinas Rebekas kompaktdiski “Verdi: La Traviata” (2019), “Elle”…
Komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš (1910- 1993) pazīstams kā elegants bohēmists ar smalku humora izjūtu, kurš aizrāvies ar vēsturisku ziņu un senvārdu uzkrāšanu un tā guvis iedvesmu saviem darbiem.
Rakstniecības un mūzikas muzejs